Definīcija:Valodas pamatvienība. Mazākā patstāvīgā nozīmīgā valodas leksiskās sistēmas vienība — skaņu (resp. burtu) kombinācija (retāk arī atsevišķa skaņa resp. burts) —, ar kuru apzīmē (nosauc) kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi vai citu nojēgumu vai attieksmi starp tiem. Vārdā apvienojas fonētiskā (skaņu resp. burtu kompleksa), gramatiskā (morfoloģiskās struktūras) un semantiskā (nozīmes) pazīme. Vārdu kā teikuma sastāvdaļu rakstos no citiem vārdiem atdala ar atstarpēm. ◊ atslēgvārds (sk.); atvasināts vārds (sk.); divzilbīgs vārds; palīgvārds (sk.); personvārds (sk.); svešvārds (sk.); vārdu krājums (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENword
LVvārds
ISO 2382 04.06.01, prot. Nr. 259 (16.12.2005)
LZA TK ITTEA protokoli
64 Tehnoloģija
ENword
LVvārds
Definīcija:1. Vismazākā lingvistiskā vienība, kam ir konkrēta nozīme un kas spēj pastāvēt kā atsevišķa vienība teikumā. 2. Noteiktam mērķim paredzēta un par vienību uzskatāma rakstzīmju virkne.
LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca
Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
32 Izglītība un sakari
ENword
LVvārds
RUслово
Definīcija:Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998
64 Tehnoloģija
ENword
LVformulēt
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
24 Finanses
ENword
LVvārds
RUслово
DEWort
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
ENword
LVvārds
RUслово
Definīcija:Informācijas loģiskā vienība, ko datorā apstrādā un uzglabā tā atmiņā kā vienotu veselumu.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995
64 Tehnoloģija
ENword
LVvārds
RUслово
Informātika. Īsa krievu-latviešu-angļu ražošanas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zvaigzne, 1989
64 Tehnoloģija
ENword
LVvārds
Definīcija:1. Vismazākā lingvistiskā vienība, kam ir konkrēta nozīme un kas spēj pastāvēt kā atsevišķa vienība teikumā. 2. Noteiktam mērķim paredzēta un par vienību uzskatāma rakstzīmju virkne.