Definīcija:A communication mechanism that allows computers to communicate with one another over a network. An RPC consists of a procedure identifier, parameters passed to the procedure, and a value returned to the caller (client computer) after the procedure has executed on the remote system (server computer).
Definīcija:Kādā sistēmā vai tās funkcionālajā blokā izvietotas procedūras izsaukšana, ko izpilda programma, kas atrodas citā, ar to savienotā sistēmā vai citā aplūkojamās sistēmas funkcionālajā blokā.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENRemote Procedure Call; RPC
LVattāls procedūras izsaukums; izsaukums RPC
RUудаленный вызов процедуры
Definīcija:Saskarnes veids, kas ļauj vienai programmai izsaukt citu programmu, kura atrodas attālā datorā. Izmantojot standarta izsaukumu RPC, lietojumprogrammas bez pārveidojumiem var tikt izmantotas dažādos datoru tīklos.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENremote procedure call
LVprocedūras attālais izsaukums
RUдистанционный вызов
Definīcija:Kādā sistēmā vai tās funkcionālajā blokā izvietotas procedūras izsaukšana, ko izpilda programma, kas atrodas citā, ar to savienotā sistēmā vai citā aplūkojamās sistēmas funkcionālajā blokā.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995