Definīcija:A device that converts a continuously varying (analog) signal, such as sound or voltage, from a monitoring instrument to binary code for use by a computer.
Definīcija:Ierīce, kas uztver analogsignālu un pārveido to ekvivalentā ciparsignālā, t. i., n-pozīciju paralēlā binārā vārdā, kurš attēlo šo analogsignālu.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
64 Tehnoloģija
ENanalog-to-digital converter
LVanalogciparu pārveidotājs
Latviešu-angļu enerģētikas un elektrotehnikas vārdnīca — 2006
64 Tehnoloģija
ENAnalog-to-Digital Converter; ADC
LVanalogciparu pārveidotājs
RUАналого-Цифровой Преобразователь; АЦП
Definīcija:Ierīce, kas uztver analogsignālu un pārveido to ekvivalentā ciparsignālā, t. i., n-pozīciju paralēlā binārā vārdā, kurš attēlo šo analogsignālu. Ciparsignālus ērtāk apstrādāt datorā.
Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., SWH, 1995