Definīcija:A class of rights that protect products of the human intellect that are deemed to be unique and to have marketplace value. They include copyright (for literary works, art, music, computer programs), trademark (for company/product names, logos and designs), patent rights (for inventions and processes) and trade secrets (for code, processes, etc.).
Definīcija:Intelektuālā, radošā darba rezultāts, piemēram, izgudrojums, dizainparaugs, kas aizsargāts ar autortiesībām, nodrošinot to radītājiem vai īpašniekiem ekskluzīvas tiesības izmantot, izplatīt un reproducēt savu darbu. Intelektuālais īpašums var piederēt gan publiski atvasinātai personai, piemēram, augstskolai, zinātniskajai institūcijai, gan privātpersonai. Intelektuālo īpašumu sargā dažādas tiesības un aizsardzības veidi, piemēram: 1) autortiesības aizsargā literāros, mākslinieciskos, mūzikas, zinātniskos u. c. radošus darbus no nelegālas izmantošanas; 2) izgudrojumu aizsardzība ar patentu nodrošina jaunu tehnoloģiju, ierīču, metožu u. c. izgudrojumu aizsardzību; 3) preču zīme ar vārdu, simbolu vai citu kombināciju identificē produktu vai pakalpojumu un atšķir to no citiem. Intelektuālais īpašums, aizsargājot tā radītājus un īpašniekus, stimulē turpināt izstrādāt jaunus produktus un idejas, veicinot inovāciju, radošuma un ekonomisko attīstību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENintellectual property
LVintelektuālais īpašums
DEgeistiges Eigentum
FRpropriété intellectuelle
Definīcija:Such material as inventions, industrial designs, writings, films, etc. protected by copyright, patents, trade marks and trade names.
