Definīcija:Fizisks stāvoklis, ko raksturo patīkamas sajūtas un laba pašsajūta, kas atspoguļojas cilvēka psihē. Labsajūtu ietekmē ar maņām uztverti kairinātāji, piemēram, vieta, vide, gaisa temperatūra, kvalitāte, uzturs, un tās līmeni nosaka individuāla reakcija uz tiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENwellness
LVlabjūte
RUхорошее самочувствие; оздоровление
DEWohlbefinden; Wellness
FRmieux-être; bien-être
Definīcija:Stāvoklis, ko raksturo labsajūtas un labizjūtas kopums. Termins labjūte no medicīnas jomas pārgājis arī uz sociālo jomu. Izglītības procesā labjūte sekmē ikdienas darbošanās un mijiedarbības kvalitāti. Labjūte ir viens no nosacījumiem labbūtības veidošanai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENwell-being; satisfaction
LVlabizjūta; apmierinātība
RUблагосостояние; удовлетворение
DEWohlbefinden; Zufriedenheit
FRbien-être; bienêtre; satisfaction
Definīcija:Indivīda spējas pozitīvi novērtēt savu darbošanos, dzīvi un sajust gandarījumu, labpatiku, optimismu, laimi, gūt pārliecību un ticību nākotnei. Par labizjūtu runā trīs aspektos: 1) hēdoniskais jeb subjektīvais aspekts, kas saistīts ar pozitīvu emociju un baudas gūšanu, veicot interesantas un patīkamas nodarbes; 2) eidemoniskais jeb psiholoģiskais aspekts, kas saistīts ar laimes izjūtu, ko rosina pašīstenošanās, personības izaugsme, sadarbība ar citiem; 3) vērtējošais aspekts, kas saistīts ar pašizvērtējumu atsevišķās situācijās, darbības jomās vai dzīvē kopumā. Labizjūtas vērtējošajā aspektā ir svarīgi, ka pozitīvais ir pārsvarā pār negatīvo. Labizjūtai traucē pārlieku liela paškritika, pesimisms, arī neadekvātas ambīcijas un pārlieku augsts pašvērtējums.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENwellbeing
LVlabbūtība
RUблагополучие
DEWohlbefinden
FRbien-être m; bienêtre
Definīcija:Komplicēts stāvoklis, kas veidojas, ja cilvēks ir gandarīts visdažādākajās dzīves jomās. Labbūtību ietekmē vairāki faktori: fiziskā veselība – miegs, uzturs, atpūta, kustības; sociālais statuss – piederība, karjera, atbalsts; emocionālais stāvoklis – novērtējums, attīstība, motivācija; materiālais nodrošinājums – darbs, atalgojums, labklājība; vides piemērotība – darba vieta, atpūtas zona, komforts, transporta pieejamība. Ja kāds no labbūtības faktoriem nepastāv, ir nepilnīgs vai pakļauts riskam, tad cilvēkam draud pārslodze, nogurums, enerģijas izsīkums, motivācijas trūkums, izdegšanas sindroms vai apātija.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca