Definīcija:Īpaša cilvēku darbības joma, kurā tiek radītas un pamatotas jaunas teorētiskās atziņas, veikta to apkopošana, sistematizēšana, kā arī meklētas iespējas, kā teorētisko pētījumu rezultātus izmantot praksē. Pēc izpētes priekšmeta un metožu īpatnībām Δ iedala trīs relatīvi patstāvīgās Δ nozaru grupās: dabaszinātnes, sabiedriskās (humanitārās) zinātnes un tehniskās zinātnes. Visu Δ nozaru virzību nosaka sabiedrības vajadzības, katras valsts materiālās iespējas un valsts politika, tās mērķi. Tomēr Δ ir samērā patstāvīga, un tā attīstās straujāk nekā prakse. Pēc attiecībām ar praksi Δ un tās pētījumus var iedalīt: teorētiskajās Δ un pētījumos un lietišķajās Δ un pētījumos.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENscience
LVzinātne
RUнаука
DEWissenschaft
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENscientific world
LVzinātnes pasaule
DEWissenschaft
FRmonde scientifique
VVC izstrādātie ķīmijas un ķīmiskās tehnoloģijas termini
36 ZINĀTNE
ENscience
LVzinātne
RUнаука
DEWissenschaft
FRscience
Definīcija:Cilvēka intelektuālās darbības joma, kurai raksturīga zinātniskā pētniecība, jaunu zinātnisko zināšanu radīšana un sistēmiska sakārtošana, datu ieguves un analīzes metožu pilnveide un nepārtraukta atjaunināšana. Svarīgākās zinātnes dimensijas ir 1) institūciju infrastruktūra, kas padara iespējamu pētniecības profesionalizāciju, piemēram, katedras, laboratorijas, institūti, pētnieku grupas; 2) zinātnes disciplīnai un nozarei atbilstīga pētniecības metodoloģija, kas nodrošina arī zinātnes disciplīnas kā paševolucionējošas sistēmas eksistenci; 3) zinātniskā komunikācija; 4) zinātniskās darbības publiskošana, zinātnes popularizēšana; 5) pēctecība, t. i., jaunas zinātnieku paaudzes sagatavošana.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENlearning
LVzinātne
DEWissenschaft
FRconnaissance
VVC izstrādātie izglītības, mākslas un kultūras termini