Definīcija:Ar daudzgadīgām zālēm dabiski apaudzis vai mākslīgi apaudzēts zemesgabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai (parasti lopus sienot vai brīvi ganot aplokos). Izšķir dabiskās Δ un kultivētās Δ. Kultivētās Δ ierīko, izmantojot dabisko pļavu un tīrumu platības.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENpasture; pastureland
LVganības
RUпастбище; выгон
DEWeide; Weideland
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENglade
LVnora
RUполяна
DEWeideland; Weide
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENosier
LVkārkls
RUверба; лоза
DEWeide
LASalix
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENwillow
LVvītols
RUива
DEWeide; Weidenbaum
LASalix
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENpasturage
LVganības
DEWeide
FRpâturage
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENgrassland
LVpļava
DEWeide
FRherbage
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini