Definīcija:Īpašs preču ietīšanas materiāls vai to ievietošanai paredzēts veidojums (kaste, pudele, cisterna u. tml.), lai saglabātu izstrādājumu kvalitāti transportējot un uzglabājot, kā arī lai padarītu tos pievilcīgākus. Izšķir: 1) pārdošanas Δ; 2) nosūtīšanas un piegādes Δ; 3) transporta Δ. Δ var izmantot visdažādākos materiālus: kartonu, koku, audumu, polietilēnu u. c., un to izvēle ir atkarīga no iesaiņojamās preces īpatnībām, pircēja, kuram tā domāta, u. c. apsvērumiem. Δ materiāli veido ievērojamu ražojumu pašizmaksas daļu, tie arī ļoti piesārņo dabu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENpackage; wrapping
LViesaiņojums
RUупаковка
DEPacken; Verpackung
FRemballage; empaquetage
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENpackage; packing; container
LVtara
RUтара
DETara; Packmaterial; Verpackung
FRmatériel d’emballage; tare
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENpacking
LViesaiņojums; iesaiņošana
RUупаковка
DEVerpackung
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
Definīcija:Iepakojuma veids, ko preces vai produkta kvalitātes saglabāšana, pircēja ērtību, estētiskā vai reklāmas noformējuma nolūkā iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs.
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini