Definīcija:1. Lietas, uz kurām fiziskai, juridiskai personai vai valstij ir valdījums, lietojuma un rīcības tiesības. 2. Dažādu materiālo vērtību kopums, kas kādam pieder. 3. Priekšmets, lieta ar noteiktu lietošanas vērtību. Atkarībā no tā, kam Δ pieder, izšķir: privātpersonu Δ, uzņēmumu Δ, kolektīva Δ un valsts Δ. Noformējot uz Δ īpašuma tiesības, tā kļūst par īpašumu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENproperty; possession
LVīpašums
RUсобственность; имущество
DEEigentum; Vermögen
FRpropriété
Definīcija:Ekonomiska un juridiska kategorija, kas norāda uz tiesisku mantas valdījumu, mantas izmantošanas tiesībām, kā arī rīkošanās tiesībām ar to. Ir dažādi Δ veidi: mantiskais Δ (kustamais īpašums un nekustamais īpašums) un nemateriālais Δ, kā arī valsts īpašums, privātīpašums u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000