Definīcija:The rights given to the creator of an original work, such as a text, a piece of art or a computer program, which is fixed on a tangible medium, to reproduce or to authorize the reproduction of that original work.
Definīcija:Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright Convention, UCC) 1952.g. noteikts autora tiesiskais stāvoklis - sevišķas tiesības publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u.tml. darbu. Tiek aizstāvētas tikai to autoru tiesības, kuru publikācijās iespiesta autortiesību zīme (c).
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993
Definīcija:Juridisku normu kopums, kas nosaka zinātnes, literatūras, mākslas darba autora un/vai pasūtītāja tiesiskās attiecības un tiesības uz radīto darbu. Autortiesības aizstāv un regulē Autortiesību likums.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcopyright
LVautortiesības
DEUrheberrecht
FRdroit d'auteur
Definīcija:droit que se réserve un auteur ou son concessionnaire d'exploiter pendant plusieurs années une oeuvre littéraire, artistique ou scientifique
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini