Definīcija:Uzņēmēja īpašuma daļa — vienots materiālo un nemateriālo elementu kopums, kas paredzēts uzņēmējdarbības veikšanai. Δ var būt juridiskas personas statuss; tam var būt pakļautas filiāles, tas var ietilpt kādā uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmumu apvienībā. Δ apzīmēšanai lieto nosaukumus, kas raksturo to darbību, piem., rūpnīca, darbnīca, banka, viesnīca, zemnieka saimniecība, motelis u. c. Par Δ sauc arī jebkuru uzņēmējsabiedrību. Δ var grupēt pēc dažādām pazīmēm: 1) pēc tautsaimniecības nozares (rūpniecības uzņēmums u. c.); 2) pēc produkta veida, piem., preču ražotājuzņēmumi (patēriņa preču Δ, ražošanas līdzekļu Δ u. c.), un pakalpojumu veicēji Δ (tirdzniecības uzņēmums, transporta uzņēmums, banka u. c.); 3) pēc patērēto ražošanas faktoru daudzuma (darbietilpīgas, materiālietilpīgas ražotnes u. c.); 4) pēc produktu apjoma vai nodarbināto skaita (mazi, vidēji un lieli Δ); 5) pēc izvirzītā mērķa (peļņas gūšana, sabiedrības kopējo vajadzību apmierināšana u. c.); 6) pēc uzņēmējdarbības formas (viena īpašnieka uzņēmums, statūtsabiedrība u. c.); 7) pēc veicamajām darbībām ar produktu (piegādātājuzņēmums un patērētājuzņēmums); 8) pēc patstāvības pakāpes (mātesuzņēmums, meitasuzņēmums, saistītais uzņēmums).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Juridiskas personas patstāvīga un sistemātiska darbība, kuru tā, uzņemoties risku, veic preču ražošanas vai pakalpojumu jomā un kuras mērķis ir peļņas gūšana.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENenterprise; undertaking
LVuzņēmums
RUпредприятие
DEUnternehmen; Betrieb
Definīcija:Uzņēmēja īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopībai. Uzņēmumiem parasti ir juridiskas personas status. Uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997
