Definīcija:1. Uzskatu, parādības, procesa vai darbības attīstības virzība, nosliece, tieksme (piem., kādas valsts darbības nozares attīstības Δ), ko paredz un modelē pēc šīs attīstības iepriekšējā laikposmā. 2. Ekonomikas svārstību veids, kas rāda valsts ekonomikas attīstības virzienu ilgstošā laika periodā, piem., 20–25 gados. Grafiski Δ attēlo ar taisni, neņemot vērā īslaicīgas svārstības.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENtrend
LVtrends
RUтренд
DETrend
I. Liepa. Īsa biometrijas terminu vārdnīca (Biometrija, R., Zvaigzne, 1974)
36 Zinātne
ENtrend; disposition; orientation
LVievirze
RUнаправленность; установка
DETrend; Disposition
FRorientation
Definīcija:Sistēmisku pamudinājumu kopums, kas veido un vairo izpratni par noteiktu jomu un rosina darbību noteiktā virzienā. Izglītības sistēmā ievirzi īsteno visās izglītības pakāpēs, piemēram, pirmsskolā, pamatskolā, vidējās izglītības posmā, iesaistot skolēnus interešu izglītībā, profesionālās ievirzes izglītībā. Savukārt augstākajā izglītībā ievirzi īsteno, balstoties noteiktā teorētiskā pieejā, piemēram, pētniecībā balstītas studijas dod ievirzi pētniecisko prasmju attīstībai jau no pirmā studiju gada.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca