Definīcija:Fizikāla skaņas kvalitāte, ko nosaka saspriegtu balss saišu radītu ritmisku svārstību biežums. Jo biežākas svārstības, jo augstāks tonis. ◊ balss tonis; pamattonis; toņa augstums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENhue; tinge; tint; shade
LVnokrāsa
RUоттенок
DEFarbtönung; Nuance; Schattierung; Ton
FRnuance; teinte
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENclay
LVmāls
RUглина
DETon
FRargile
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENclay
LVmāls
RUглина
DELehm; Ton
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENclay
LVmāls
RUглина
DETon
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993
36 Zinātne
LVtonis
RUтон
DETon
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
LVskanis
RUтон
DETon
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
LVtonis
RUтон
DETon
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
LVpakrāsa
RUфон
DETon
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENtone
LVtonis
RUтон
DETon
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997