Definīcija:Cilvēkam piemītošu iedzimtu spēju izpausme, kas vērtējama kā apdāvinātība, talants kādā konkrētā jomā. Dotības lielā mērā var ietekmēt profesijas izvēli, karjeras veidošanos, savukārt nevēlēšanās vai nevarēšana izkopt savas dotības bērnībā, pusaudzībā vai jaunībā var radīt neapmierinātību ar sevi vēlākajos gados.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENgift; giftedness
LVapdāvinātība
RUoдаренность
DEBegabung; Talent
FRcapacités; don; talent
Definīcija:Iedzimtu spēju un dotību izpausme kādā konkrētā jomā. Īpaša apdāvinātība tiek saukta par talantu. Izglītības procesā šādus bērnus un jauniešus sauc par apdāvinātajiem skolēniem. Pedagogiem svarīgi zināt, kā atpazīt apdāvinātos skolēnus un kā ar viņiem mērķtiecīgi organizēt darbu, veicinot tālāko izaugsmi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENtalent
LVtalants
RUталант
DETalent; Begabung
FRtalent; don; génie
Definīcija:Augsts spēju un dotību līmenis, kas, izkopts sistemātiskā darbā, ļauj indivīdam kādā jomā sasniegt izcilību, demonstrēt augstu sniegumu salīdzinājumā ar citiem indivīdiem. Talantu identificē attiecīgās jomas profesionālis. Talantu izkopj ar darbu, pacietību, veltot tam pietiekamu laiku un enerģiju.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENtalent
LVtalants
RUталант
DETalent
FRtalent; génie
Definīcija:Cilvēks ar īpašu apdāvinātību, kas labvēlīgā vidē un apstākļos rada izcilību un dod nozīmīgu ieguldījumu zinātnē, kultūrā, mākslā, sportā u. tml. Talantiem īpaši pievēršama uzmanība vispārējā izglītībā, lai tos pamanītu, motivētu, atbalstītu, virzītu uz savu spēju izkopšanu un izcilību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca