Definīcija:Zīme (apzīmējums), kurai ar attiecīgo referentu ir nosacīts saistījums. Terminoloģijā simbolus izmanto gan terminu, gan terminelementu aizstāšanai, piemēram, Fe (no ferrum ‘dzelzs’), ß stari. Viens no trim apzīmējumu veidiem terminoloģijā (līdztekus nosaukumiem un terminiem).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENidentifier
LVidentifikators
RUидентификатор
DEIdentifikator; Symbol
FRidentificateur
Definīcija:Lieta, programma u. c., kas paredzēta priekšmetu, simbolu atbilstības noskaidrošanai.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENsymbol
LVsimbols
RUсимвол
DESymbol
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
ENsymbol
LVsimbols
RUсимбол
DESymbol
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993
Definīcija:Zīme vai zīmju kopums, piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, dabas parādība, dzīvnieks, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs u. c., kas pauž kādu sabiedrības vai dabas ideju vai kaut kā nozīmi. Simbolus lieto noteiktā sabiedrības daļā vai teritorijā vispārinātas idejas, jēdziena vai jēgas izteikšanai. Simbolus izmanto arī aģitācijā, propagandā, reklāmā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENsymbol
LVsimbols
DESymbol
FRsymbole
VVC izstrādātie inženierzinātņu, tehnikas, rūpniecības un būvniecības un arhitektūras termini