Definīcija:Kādas valodas vienības (skaņas, morfēmas, vārda, vārdformas vai sintaktiskas konstrukcijas) lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi, piemēram, Rīt mēs iesim / ejam uz teātri. Vakara pusē debesis apmācās un sāka rasināt / smidzināt / līņāt sīks lietus. Aizstāšanu jeb substitūciju izmanto kā izpētes metodi valodniecībā, lai konstatētu, kādas funkcijas var veikt noteiktas valodas vienības. Terminoloģijā to izmanto, pārbaudot terminu sinonīmiju vai termina atbilstību definīcijai.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENsubstitution
LVaizstāšana
RUзамещение
DEErsetzung; Substitution
FRsubstitution
Definīcija:Lietošana, izmantošana kā cita vietā, piem., preces Δ (ogļu Δ ar gāzi), ražošanas faktora Δ (roku darba Δ ar tehniku), norēķinu veida Δ (inkaso Δ ar akreditīvu).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENsubstitution
LVaizvietošana; substitūcija
RUзамещение
DESubstitution
FRsubstitution
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENsubstitution; reinstatement
LVaizstāšana I
RUзамена
DESubstitution; Austausch
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENsubstitution
LVaizstāšana; aizvietošana
RUзамещение
DEErsetzen; Substitution
Kristalogrāfijas un mineraloģijas termini. LZA TK 63. biļetens — R., Zinātne, 1993