Definīcija:Laika gaitā un dažādu sociālo un profesionālo slāņu lietojumā konkrētās situācijās mainīgs valodas paveids, ko raksturo noteikta valodas līdzekļu atlase un kombinēšana atbilstoši saziņas mērķim un saziņas situācijai.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENstylus
LVstils; irbulis
RUстило
DEStil; Stock
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENmanner
LVmaniere
RUманера; образ действий
DEManier; Stil
FRmanière
Definīcija:Mākslinieciskās izteiksmes, stilistisko un tehnisko līdzekļu, paņēmienu un pazīmju kopums, kas raksturīgs kādam mākslas stilam, virzienam, žanram, individuālajai daiļradei vai izpildītājmākslai. Izglītības procesā ir svarīgi apgūt šo pazīmju kopumu, lai spētu veidot kultūras izpratni, analizēt mākslas darbus un iesaistīties jaunrades darbībā, ņemot vērā kultūrvēsturisko kontekstu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENstyle
LVstils
RUстиль
DEStil
FRstyle
Definīcija:Paņēmienu, īpatnību, savdabību kopums vai veids, arī izpausme, kas atšķir vienu fenomenu no citiem līdzīgiem. Par stilu runā valodā, literatūrā, mākslā, dizainā, mūzikā, sportā, arī profesionālajā darbībā. Terminu vadības stils, arī vadīšanas stils lieto, lai nosauktu rīcības un paņēmienu kopumu, ar kura palīdzību vadība iedarbojas uz padotajiem, piemēram, skolas direktora demokrātisks vadības stils. Ar terminu valodas stils nosauc valodas paveidu, piemēram, zinātniskās valodas stils. Izglītības nozarē izšķir mācīšanas stilu, t. i., veidu, kā skolotājs sekmē skolēnu kompetences ieguvi, un mācīšanās stilu, t. i., veidu, kā skolēns iegūst kompetenci. Termins pedagoga darbības stils apzīmē veidu, kādā pedagogs organizē sadarbību ar izglītības guvējiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca