Definīcija:Valsts pasākumi, lai nodrošinātu sabiedrības locekļu aizsardzību, izglītošanu u. c. Δ ietilpst: katras valsts sociālā nodrošināšana, darba aizsardzība, kā arī pasākumu kopums izglītības, ģimeņu u. c. sociālo jautājumu risināšanai. Δ ir atkarīga no valsts likumiem, kas nosaka darbinieku un uzņēmēju, valsts un iedzīvotāju attiecības, kā arī no valsts ekonomikas politikas, algu politikas, cenu politikas (regulēšanas), finanšu politikas u. c. Δ īsteno un ietekmē valsts, pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas, uzņēmēji.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENsocial policy(IETEICAMS); social plan(PIEĻAUJAMS); social planning(PIEĻAUJAMS)
LVsociālā politika(IETEICAMS); sociālā plānošana(PIEĻAUJAMS); sociālā programma(PIEĻAUJAMS)
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENsocial policy; policy in the social sphere
LVsociālā politika
DESozialpolitik
FRpolitique sociale
Definīcija:Sociālās politikas jomā Kopienas un dalībvalstu pilnvaras ir dalītas. Sociālā politika ir paredzēta, lai veicinātu strādājošo dzīves un darba apstākļu izlīdzināšanos un reizē uzlabošanos. Nolīgums par sociālo politiku starp 14 dalībvalstīm (Apvienotās Karalistes atbrīvojuma klauzula) šiem mērķiem pievieno nodarbinātības, strādājošo dzīves un darba apstākļu veicināšanu un atbilstošu sociālo aizsardzību, sociālo dialogu, cilvēku resursu attīstību un cīņu pret sociālo izolāciju.