Definīcija:A form of dispute resolution carried out by one or more neutral and independent third parties selected by the parties to the dispute rather than a court.
Definīcija:Tiesa, kas izšķir starptautiskus, starpvalstu uzņēmumu un iestāžu strīdus, kas saistīti ar tirdznieciskiem, saimnieciskiem un mantiskiem līgumu darījumiem. Δ lēmumi ir galīgi, un tos nevar pārsūdzēt. Lai Δ izskatītu kādu strīdu, ir jābūt abu līgumpartneru iesniegumam. Katru līguma nepildīšanas strīdu izšķir tās valsts Δ, kas norādīta līgumā. Δ izdevumus sadala atbilstoši Δ nolikumam un līgumpartneru vainas atzinumam. Latvijā Δ pastāvīgi darbojas pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENboard referees (panel of judges)
LVtiesnešu kolēģija
RUсудейская коллегия
DESchiedsgericht
Sporta spēļu vārdnīca
28 Sociālie jautājumi
ENcourt of arbitration(IETEICAMS); arbitration tribunal(PIEĻAUJAMS)