Definīcija:Pakārtojuma paveids, kurā lokāmu vārdkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā, piemēram, tēva mājas, gaidīt ciemiņus. Tiešā pārvaldījumā atkarīgais komponents piesaistīts tieši — bez prievārda, bet netiešā pārvaldījumā — ar prievārdu, piemēram, klaigāt aiz prieka.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007