Definīcija:1. Nolietotu ēku, celtņu u. c. būvju, lietu pārveidošana, pilnīga pārkārtošana, pārbūvēšana pēc jauniem principiem (piem., uzņēmuma ēkas pārbūvēšana, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām). 2. Kāda priekšmeta, lietas atjaunošana pēc atrastām paliekām, aprakstiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENreconstruction
LVrekonstrukcija
RUреконструкция
DERekonstruktion
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
32 Izglītība un sakari
ENreconstruction
LVrekonstrukcija; rekonstruēšana
RUреконструкция
DERekonstruktion
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENreconstruction
LVrekonstrukcija
RUреконструкция
DERekonstruktion
FRreconstruction
Definīcija:Process, kurā, izmantojot avotu, piemēram, dokumentu, aprakstu, audiovizuālo materiālu, u. c. datus, kaut kas teorētiski vai praktiski tiek atjaunots iespējami atbilstīgi oriģinālam.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca