Definīcija:Viens no izziņas procesa komponentiem – teorētiska izziņas darbība, kurā tiek pārdomāts notikušais, paša indivīda rīcība, tās motivācija, visu izvērtējot un izdarot secinājumus. Refleksija ir izglītības satura apguves daļa, kurā cilvēks izvērtē iegūto zināšanu izmantojamību praksē un tādējādi bagātina savu darbības pieredzi. Refleksija kā pašizziņa un apcere var tikt veikta domās, mutvārdos vai rakstveidā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca