Definīcija:Valodas kā potenciāli cilvēka apziņā esošas abstraktas zīmju sistēmas konkrēta izpausme tekstā mutvārdos ar maņu orgāniem uztveramā veidā. Runā valodas līdzekļus izmanto cilvēku saziņai sabiedrībā. Ar runu saprot gan pašu runāšanu, t. i., runātā teksta radīšanas procesu, gan šī procesa rezultātu. Plašākā nozīmē — valodas konkrētā izpausme gan mutvārdos, gan rakstos. ◊ ātra runa; bērna runa; izteiksmīga runa; publiskā runa; runas orgāns (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
Definīcija:Indivīda valodas lietojums, valodas konkrēta izpausme viena cilvēka runā vai rakstos. Indivīda runu – idiolektu – ietekmē viņa valodas zināšanas, vārdu krājums, izteiksmes iespējas, valodas izjūta, kā arī ārējie apstākļi, piemēram, situācija, sarunbiedri u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENspeech
LVruna
RUречь
DERede; Reden
FRdiscours
Definīcija:Runāšana ar konkrētu mērķi par noteiktu tematu, arī tās rezultāts.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca