Definīcija:Valoda, ko iemācās no dzimšanas; valoda, kurā ar bērnu runā vecāki, nododot dzimtas valodu nākamajai paaudzei. Parasti tā ir pirmā valoda, kuru apgūst agrā bērnībā mājās, ģimenē un kuru indivīds prot vislabāk. Cilvēkam var būt divas dzimtās valodas. ◊ dzimtās valodas apguve
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
Definīcija:Valoda, kuru bērns apgūst no dzimšanas. Parasti tā ir valoda, kas tiek runāta ģimenē. Ja ģimenē vecākiem ir atšķirīgas valodas un bērns jau kopš dzimšanas nonāk saskarē ar divām dažādām valodām, var uzskatīt, ka tās abas ir bērna dzimtās valodas.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca