Definīcija:Nelielā apvidū vēsturiski izveidojies teritoriāls valodas paveids ar savām īpatnībām fonētikā, gramatikā, leksikā, piemēram, Bēnes izloksne, Krimuldas izloksne, Šķilbēnu izloksne. Vairākas valodas ziņā radniecīgas izloksnes var veidot izlokšņu grupu vai dialektu. ◊ augšzemnieku izloksnes (sk.); lejzemnieku izloksnes (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
Definīcija:Vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko lieto noteiktā teritorijā un kam ir raksturīgas fonētiskas, gramatiskas un leksiskas atšķirības no literārās valodas. Mūsdienu izglītības procesā izlokšņu bagātībai un izpētei tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valodu mācību jomā, gan mācību jomā kultūras izpratnei un pašizpausmei mākslā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca