Definīcija:Indivīds, kas mācoties vai studējot iegūst izglītību skolā, augstskolā vai pilnveido savu kompetenci interešu izglītībā, tālākizglītības kursos, semināros, esot klausītāja statusā u. tml. Ar terminu izglītības guvējs vienā vārdā nosauc visus, uz ko var attiecināt kādu no terminiem skolēns, audzēknis, students, maģistrants, doktorants, klausītājs, kursants. Ir tradīcija šī jēdziena nosaukšanai izmantot terminu izglītojamais, piemēram, Izglītības likumā, taču šī vārda gramatiskā forma semantiski paredz tikai pasīvu dalību izglītības procesā (‘tas, ko izglīto’, nevis ‘tas, kurš izglītojas’), tāpēc termins izglītojamais uzskatāms par nevēlamu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENapprentice
LVmāceknis
RUучащийся
DELerner; Lernerin; Lernender; Lernende
FRapprenti
Definīcija:Izglītības guvējs, kurš mācās ar vingrinājumu, praktisko paņēmienu, treniņu, instruktāžu palīdzību, lai apgūtu jaunas vai nostiprinātu, atkārtotu jau iepriekš apgūtas prasmes un iemaņas drošai un kvalitatīvai darbībai. Ir pieņemts šī jēdziena nosaukšanai izmantot terminu apmācāmais, taču šī vārda gramatiskā forma semantiski paredz tikai pasīvu dalību mācību procesā (‘tas, kuru apmāca’), tāpēc termins apmācāmais uzskatāms par nevēlamu, attiecinot uz cilvēku, taču terminu var lietot, attiecinot uz mākslīgo intelektu, piemēram, apmācāmais robots.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca