Definīcija:Apzināta uzmanības pievēršana kādam objektam, domai, idejai vai tematam. Koncentrēšanās saistīta ar spēju fokusēt un noturēt uzmanību, nepieļaujot citu domu, ideju klātesamību vai uzmanības novirzi nesvarīgu ārēju apstākļu ietekmē. Koncentrēšanās mācību/studiju procesā sekmē mērķtiecīgu, organizētu informācijas izvēli un ieguvi, tās dziļāku izpratni, apzinātu izziņas darbību saistībā ar konkrētu mērķi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca