Definīcija:An ordered sequence of properties that define an environment for the objects resident inside it. Contexts are created during the activation process for objects that are configured to require certain automatic services such as synchronization, transactions, just-in-time activation, security, and so on. Multiple objects can live inside a context.
Definīcija:Teksts, teksta daļa, kas ir nepieciešama un pietiekama kādas tekstā lietotas valodas vienības nozīmes noteikšanai. ◊ makrokonteksts; mikrokonteksts
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENcontext
LVkonteksts
RUконтекст
DEKontext
FRcontexte
Definīcija:Dabas vai sociālu apstākļu kopums, vide, kurā fenomens, piemēram, būtne, process, notikums, ideja, funkcionē vai ir funkcionējis. Lai indivīds spētu interpretēt fenomenu, izprast tā jēgu, nozīmi un attīstību, svarīga ir iespējami plaša un precīza informācija par kontekstu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcontext
LVkonteksts
RUконтекст
DEKontext
FRcontexte
Definīcija:Mutvārdu vai rakstveida teksts vai tā daļa, kas nepieciešama kāda vārda vai izteikuma izpratnei.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca