Definīcija:Morfoloģiski un sintaktiski saistītu vārdformu kopums (sintaktisks veselums), kas ir lielāka sintaktiska veidojuma (teikuma, teksta) strukturāla sastāvdaļa. Konstrukcija parasti ir lielāka par analītisku gramatisko formu vai vārdu savienojumu un mazāka par teikumu, piemēram, latviešu valodā ir jālasa ir vajadzības izteiksmes gramatiskā forma, bet grāmata ir jālasa ir vajadzības izteiksmes konstrukcija. Par konstrukcijām parasti runā, tās vērtējot no pareizības viedokļa, piemēram, konstrukcija ietekmes uz vidi vērtēšana ir nepareiza, jo apzīmētāja un apzīmējamā vārda saistījums (“ietekmes vērtēšana”) ir pārtraukts. à nenoteiksmes konstrukcija; prievārdiska konstrukcija; vajadzības izteiksmes konstrukcija; savrupinājuma konstrukcija; aprakstoša konstrukcija; sintaktiska konstrukcija; kalkota konstrukcija
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENconstruction
LVkonstrukcija
RUконструкция
DEKonstruktion
FRconstruction
Definīcija:1. Struktūra, iekārtojums, uzbūve, plāns, daļu savstarpējs izvietojums, piem., mašīnā, celtnē, projektā u. tml. 2. Rūpnīcā iepriekš izgatavota detaļa, piem., no koka, dzelzsbetona, kuru gatavu aizved uz būvlaukumu, lai izmantotu tālākiem montāžas darbiem.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
LVkonstrukcija
RUконструкция
DEKonstruktion
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
LVkonstrukcija
RUконструкция
DEKonstruktion
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
LVkonstrukcija
RUконструкция
DEKonstruktion
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENdesign
LVprojektēšana
DEKonstruktion
FRconception
Tulkošanas un terminoloģijas centra acquis communautaire tulkojumos lietotie termini