Definīcija:Iestādes vai amatpersonas profesionālās darbības pilnvaru apjoms.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcompetence
LVkompetence1; lietpratība
RUумение; способность; компетентность
DEKompetenz
FRcompétence
Definīcija:Formālās, neformālās un ikdienas izglītības rezultāts. Kompetenci veido apgūto zināšanu, prasmju un attieksmes kopums, kas nodrošina indivīda spēju izvēlēties situācijai vai darbībai atbilstošākos līdzekļus, lai adekvāti rīkotos. Mūsdienu izglītībā nošķir un raksturo dažāda veida kompetences: sociālo kompetenci, sociāli emocionālo kompetenci, sociāli komunikatīvo kompetenci, sociokultūras kompetenci, starpkultūru kompetenci, pilsonisko kompetenci, ekoloģisko kompetenci, svešvalodas kompetenci, lingvistisko kompetenci, vizuālo kompetence u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENliteracy
LVpratība
RUграмостность
DEKönnen; Kompetenz
FRhabileté; savoir-faire; maîtrise
Definīcija:Zināšanās balstītas prasmes, kas nepieciešamas indivīdam, lai pilnvērtīgi darbotos vai būtu zinīgs kādā noteiktā jomā. Termins pratība ir lietojams tikai kā salikteņa komponents, piemēram, informācijpratība, vai ietverot to vārdu savienojumā, piemēram, finanšu pratība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca