Definīcija:Cilvēces vēsturiski uzkrātās un pārbaudītās zināšanas, novērojumi, pieredze un atziņas, kas sistematizētā veidā tiek nodotas nākamajām paaudzēm, lai sekmētu indivīdu izpratni par pasauli, dabu, cilvēku un sabiedrību. Zinības var būt vērstas arī uz pašsaglabāšanos, pašaizsardzību, piemēram, sekmējot indivīda prasmi izdzīvot, iekļauties noteiktos apstākļos, ekstrēmās situācijās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENknowledge
LVzināšanas
RUзнания
DEKenntnisse; Wissen
FRconnaissances; savoir
Definīcija:Noteiktu faktu, jēdzienu, ideju un teoriju sistematizēts kopums un izpratne par to savstarpējo saistību, kas veidojusies izziņas procesā, mācoties un iegūstot pieredzi izglītības iestādē, darbā, pētniecībā u. c. dzīves situācijās, piemēram, ģimenē, draugu vai biedru vidū. Zināšanas raksturo pamatotība, patiesums un ticamība. Zināšanas var klasificēt pēc to izmantojuma: akadēmiskās, profesionālās, personiski nepieciešamās zināšanas u. tml.; pēc jomas: zināšanas humanitāro un sociālo zinātņu jomā, dabaszinātņu jomā u. tml.; pēc līmeņa: pamatzināšanu līmenis kādā jomā, zināšanas profesionālajā līmenī, zināšanas eksperta līmenī.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca