Definīcija:1. Iespieddarbu u.c. dokumentu klasificēšanas, priekšmetošanas un aprakstīšanas metožu kopums. 2. Zinātniska disciplīna, bibliotēku zinātnes sastāvdaļa, kas pētī katalogu organizācijas vēsturi, teoriju, metodiku un praksi.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993
32 Izglītība un sakari
ENcataloging; cataloguing
LVkataloģizēšana
RUкаталогизация
DEKatalogisierung
Definīcija:Iespieddarbu u.c. dokumentu klasificēšana, priekšmetošana, aprakstīšana un katalogu organizēšana.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993