Definīcija:Kāda objekta spēja ietilpināt, ietvert noteiktu vielas, datu vai citu resursu daudzumu. Izšķir: datora atmiņas Δ, ko parasti mēra baitos vai kilobaitos; displeja (jeb pārrauga) ekrāna Δ, ko mēra ar simbolu vai elementu daudzumu, kādu iespējams uz tā izvietot; tirgus ietilpību; darbietilpību u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENcapacity
LVtilpums
RUемкость
DEInhalt; Kapazität; Rauminhalt
FRcapacité
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENcapacity; power
LVjauda
RUмощность
DEKapazität; Leistungsfähigkeit
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
Definīcija:Spēja noteiktā apjomā uztvert, ietilpināt un uzkrāt datus, informāciju vai citus resursus. Kapacitāte apzīmē arī spēju un resursu kopumu, kas ļauj maksimāli iesaistīties un darboties. Termins kapacitāte sociālajās zinātnēs tiek attiecināts uz cilvēku, grupu, kolektīvu, institūciju u. tml. kā vispārīgas ietilpības, spēju un resursu kopuma apzīmējums. Piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienests ir izstrādājis kritērijus pedagogu kapacitātes novērtēšanai, kas parāda kapacitātes komponentus: pedagogu noslodzi un sadarbību, pedagogu slodzes sabalansētību un samērīgumu, personāla profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, atbalsta personāla pieejamību un iesaisti izglītības iestādes darbā u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcapacity
LVjauda
DEKapazität
FRcapacité
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini