Definīcija:Vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums. To ievada elementi ar teikuma priekšmeta nozīmi, noslēdz elementi ar izteicēja nozīmi, vidū iekļaujas elementi, kas atbilst papildinātājam, apzīmētājam un apstākļiem. Piemēram, čukču valodā tiatakaanmirkin ‘es nonāvēju treknus briežus’ sastāv no ti ‘es’, ata ‘trekns’, kaa ‘briedis’, nmi ‘nonāvēt’, rkin ‘darīt’. Inkorporācija cieši saistīta ar aglutināciju.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENincorporation
LVinkorporēšana; inkorporācija
RUинкорпорация
DEInkorporation
FRincorporation
Definīcija:1. Uzņemšana, pievienošana, piem., jaunu valstu pievienošana savienībai. 2. Korporācijas juridiskā statusa piešķiršana personu grupai. 3. Valsts likumu apkopošana noteiktā kārtībā, nemainot to saturu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000