Definīcija:Viens no aiztures veidiem, kas izpaužas kā agrāko vecumposmu iezīmju nepārejoša saglabāšanās nākamajos posmos, visbiežāk bērnības iezīmes saglabājas arī pusaudzībā un jaunībā. Infantilisms var izpausties fiziskos paradumos un rīcībā, piemēram, ģērbties un izturēties bērnišķīgi, kā arī garīgās izpausmēs un domāšanā, piemēram, naivitātē, lētticībā, bezrūpībā, nereālos plānos. Ar infantilismu saistās gan brieduma un pieredzes trūkums, gan bezatbildīgums un bērnišķīguma saglabāšanās, gan pārlieku liela nedrošība un atkarība no līdzcilvēkiem u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
