Definīcija:Tautsaimniecības nozaru grupa (ekonomikas nozaru starptautiskās standartklasifikācijas kategorijas: ieguves rūpniecība un apstrādes rūpniecība), kas nodarbojas ar izejvielu ieguvi, to pārstrādi un visai tautsaimniecībai nepieciešamu preču ražošanu. Pēc izejvielu ieguves veida Δ iedala: ieguves rūpniecībā un apstrādes rūpniecībā. Pēc ražoto preču veida Δ iedala: smagajā rūpniecībā un vieglajā rūpniecībā. Δ raksturīga augsta ražošanas mehanizācijas un automatizācijas pakāpe, racionāla darba un ražošanas vadīšana. Δ nozarē galvenokārt izgatavo masu un sēriju ražojumus. Daudzu Δ nozaru uzņēmumu izveidošanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi (mašīnbūves, metālapstrādes u. c.). Attīstītās pasaules valstīs Δ ir nodarbināta liela iedzīvotāju daļa. Δ lielā mērā nosaka valsts ekonomisko potenciālu, tās politisko un ekonomisko neatkarību, iedzīvotāju dzīves līmeni u. c.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENindustry
LVindustrija
RUиндустрия
DEIndustrie
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENindustry
LVrūpniecība
RUпромышленность
DEIndustrie
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVrūpniecība
RUпромышленность
DEIndustrie; Gewerbefleiss
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENindustry
LVindustrija
RUиндустрия
DEIndustrie
FRindustrie
Definīcija:Rūpniecības un atsevišķas tautsaimniecības nozares, ar ko augstākās izglītības institūcijām un profesionālās izglītības iestādēm ir būtiska sadarbība, lai pilnvērtīgi veidotu un pastāvīgi modernizētu izglītības programmu atbilstību darba devēju prasībām, iesaistot industrijas pārstāvjus gan programmu īstenošanā, gan mācību rezultātu novērtēšanā, kā arī iekļaujot darba devējus valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca