Definīcija:Apzināti izkopts un normēts valodas paveids mutvārdu un rakstveida formā, ko lieto oficiālajā saziņā. Literārā valoda vieno dažādu konkrētās valodas reģionālo un sociālo variantu runātājus. Literārās valodas prasmes prioritāri tiek apgūtas skolā. Literāro valodu izmanto profesionālajā darbībā, lietišķajā saskarē, izglītībā, zinātnē, publicistikā un daiļliteratūrā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca