Definīcija:Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa. Eiropas valodu areālā daudzu internacionālismu un citu aizguvumu vai to vārddaļu cilmvaloda ir latīņu vai grieķu valoda. Piemēram, latviešu valodā vārds humors ir aizgūts no angļu valodas, bet tā cilmvaloda ir latīņu valoda (lat. ūmor ‘mitrums’).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENoriginal language
LVcilmes valoda
RUязык-первоисточник
DEHerkunftssprache
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
32 Izglītība un sakari
ENheritage language; native language; language of origin; L1; first language; mother language; mother tongue
LVdzimtā valoda; pirmā valoda
DEL 1; Erstsprache; Herkunftssprache; Muttersprache
FRlangue I; langue d'origine; langue première; langue maternelle
FRlangue d’origine (LO); langue ancestrale; langue traditionnelle
Definīcija:Saziņas līdzeklis, kas saistās ar indivīda etnisko mantojumu un identitāti un kuru pārsvarā izmantojuši indivīda vecāki un vecvecāki, bet ne turpmākās paaudzes. Par mantojuma valodu runā tikai tajos gadījumos, kad valstī, kurā indivīds dzīvo, tiek lietota majoritātes valoda, tāpēc mantojuma valoda saglabājas kā ģimenes/mājas valoda vai netiek pārmantota nemaz. Mantojuma valodu dažkārt mēdz dēvēt arī par senču valodu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca