Definīcija:Attīstības, spēju, uztveres, domāšanas aizkavēšanās, kas saistīta ar indivīda fiziskām, fizioloģiskām, psiholoģiskām vai garīgām īpatnībām. Aizture var izpausties kā kustību koordinācijas apgrūtinājums, kā pazemināta spēja mācīties, kā neatbilstība vecumposma attīstībai, kā neadekvāta reakcija un uzvedība dažādu ierosas procesu rezultātā u. c. Aizture var izpausties arī kā atpalicība, retardācija, infantilisms.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENinhibition
LVinhibēšana
DEHemmung
FRinhibition
Definīcija:lack of response by a sense organ or a part thereof,despite being subjected to the action of a suitable stimulus whose intensity is above the threshold
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini