Definīcija:Cilvēkam piemītoša spēja adekvāti rīkoties noteiktos apstākļos un situācijā. Rīcībspēja ietver koncentrēšanos, fizisko un/vai garīgo spēku mobilizāciju, plānošanas un stratēģiskās domāšanas prasmi, arī atbildību. Ja rīcībspēja nav atbilstoša apstākļiem un situācijai kādu traucējumu dēļ, piemēram, fiziskās vai garīgās veselības pasliktināšanās dēļ, tad iestājas rīcībspējas ierobežojumi, ko nosaka likumdošana.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca