Definīcija:Darbība, kas, bieži atkārtojoties, kļuvusi ierasta attiecīgajā situācijā. Ieradums var būt ārēju apstākļu noteikts, piemēram, ieradums silti saģērbties, ieradums sēdēt pirmajā rindā, bet tas var būt veidojies, balstoties uz rakstura iezīmēm vai individuālām īpatnībām, piemēram, ieradums atvainoties, ieradums kavēt. Ieradumi laika gaitā var mainīties atšķirībā no paradumiem, kas ir vairāk noturīgi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcustom; habit
LVparadums
RUобычай; привычка
DEGewohnheit
FRhabitude; coutume; usage
Definīcija:Noturīga darbība, kas raksturo cilvēku izturēšanās veidu. Atšķirībā no ieraduma, kas var būt arī mainīgs, paradumam ir stabilāks, paredzamāks, pat automatizēts raksturs. Paradumi veidojas zināšanu apguves un pieredzes uzkrāšanas ceļā, tie kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Paradumu veidošanos ietekmē vide, tradīcijas, paraugs, pārliecināšana u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENhabit
LVpieradums
RUпривычка
DEGewohnheit; Angewohnheit
FRhabitude
Definīcija:Pierašanas rezultāts, kas rodas, vairākkārt atkārtojot kādu darbību, stāvokli, lietojot kādu priekšmetu noteiktā veidā u. tml. Pieradums izpaužas kā pakāpeniski izveidota, noturīga kārtība, kā kaut ko darīt vai darīt vispār, piemēram, pieradums celties agri no rīta, pieradums gatavot mājasdarbus, uzreiz pārnākot mājās no skolas. Pieradums var būt arī kā negatīva tendence, no kuras grūti atradināties, piemēram, pieradums atlikt uzdevuma izpildi uz pēdējo brīdi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca