Definīcija:1. Valsts likumdošanas varas izdots normatīvs, obligāts noteikums, akts I sabiedrisko attiecību regulēšanai, piem., Δ par vērtspapīriem, uzņēmējdarbību, sociālo nodrošināšanu. 2. Ekonomikas, kā arī dabas, loģikas, morāles, psiholoģijas u. c. parādību iekšējais būtiskais sakars, principi, nepieciešamā attīstība, piem., robežderīguma samazināšanas likums.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Likumdevēja apstiprināts tiesību akts, kas regulē darbības robežas, kā arī attiecības starp indivīdiem, organizācijām un valsts varu noteiktā jomā. Latvijā izglītības pakāpju un veidu darbību regulē atbilstīgi likumi, piemēram, Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Augstskolu likums, Profesionālās izglītības likums u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENstatute
LVlikums
DEGesetz
FRloi
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENterms of law
LVlikuma noteikumi
DEGesetz
FRtermes de la loi
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini