Definīcija:Teorija, kas pamato un skaidro daļu sasaisti un mijiedarbību veselumā. Atbilstīgi holisma teorijai veseluma daļas nevar pastāvēt neatkarīgi no veseluma, un tās nevar saprast bez atsauces uz veselumu. Savukārt veselums nav tikai daļu summa, bet gan ir izprotams tā komponentu savstarpējās sakarībās un mijiedarbībā. Holisma teorija tiek izmantota izglītības pētniecībā un praksē, uzlūkojot izglītības organizācijas, mācību procesu, personības attīstību u. c. kā veselumus, kuru daļas nevar pastāvēt un funkcionēt atsevišķi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca