Definīcija:Teksta vai atsevišķas valodas vienības izteiksmīgums, iedarbīgums. Valodas vienībām ekspresivitāti visbiežāk piešķir konotācija: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība u. c. Ekspresīvs ir, piemēram, vārds latvis salīdzinājumā ar vārdu latvietis, nenoteiksmes forma piecelties! pavēles nozīmē salīdzinājumā ar pavēles izteiksmes formu piecelieties!, teikums Kā lai es to zinu! salīdzinājumā ar teikumu Es to nezinu. ◊ stilistiskā ekspresivitāte; emocionālā ekspresivitāte
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENexpressivity
LVekspresivitāte
RUэкспрессивность
DEExpressivität
Definīcija:Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs. Ekspresivitāte nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi. Ekspresivitāte ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981