Definīcija:Izziņas procesā radies secinājums, mācība, doma, ideja, kas var ietekmēt cilvēka domāšanu un rīcību. Atziņas veidošanās notiek intelektuālā, emocionālā un praktiskā darbībā, tās avoti ir pieredze, teorētiskie un/vai empīriskie pētījumi un citu sniegta informācija. Atziņas veidošanās ir saistīta ar uztveri, saprašanu, spriešanu, refleksiju. Izglītības procesā atziņu veidošanos sekmē pētniecība, diskusijas, problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
Definīcija:Parādību, likumsakarību izpētes un apzināšanas process, kas saistīts ar sajūtām, uztveri, izpratni, atmiņu, domāšanu, mācīšanos un pētniecību. Zinātniskā izziņa ir balstīta uz precīzu un pārbaudāmu datu ieguvi un apstrādi, spēju formulēt mērķtiecīgus jautājumus un izvirzīt problēmu, salīdzināt līdzīgo un atšķirīgo, izmantojot konkrētus kritērijus un terminus, tādējādi tā ļauj jauno informāciju sasaistīt ar jau zināmo, izteikt spriedumus un izdarīt pierādāmus secinājumus. Nezinātniskā izziņa ir balstīta paļāvībā uz līdzību ar iepriekš notikušo, uz autoritāšu izteikumu nekritisku pieņemšanu vai sava viedokļa nepamatotu vispārināšanu, tā pieļaujot pārspīlējumus, nepārbaudītus pieņēmumus, aizspriedumus. Izziņas process izglītībā tiek balstīts uz zinātnisko izziņu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca