Definīcija:Deskriptoriskās valodas leksiska vienība, ko izvēlas nevis no indeksējamā teksta, bet gan no speciālās vārdnīcas-rokasgrāmatas, t.i., normatīvā tēzaura. Deskriptori atšķiras no atslēgvārdiem ar to, ka tiem mākslīgi piešķir jēdzienisku viennozīmīgumu.
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993