Definīcija:Spēja atveidot, paust un izteikt vārdos, jēdzienos, spriedumos, tēlos, skaitļos, mīmikā, žestos uztveres u. c. psihes procesu rezultātā iegūto un uzkrāto informāciju.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENreflection
LVatspoguļošana
RUотображение
DEDarstellung
FRreprésentation; présentation
Definīcija:Process, kurā notiek kāda darba, rezultāta, procesa uzskatāma parādīšana, iepazīstināšana ar to. Viens no atspoguļošanas veidiem ir vizuāla vai audiāla prezentācija.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENrepresentation
LVattēlojums
RUотображение; изображение
DEDarstellung
FRreprésentation
Definīcija:Rezultāts, kurā kaut kas ir parādīts, atveidots, izklāstīts, aprakstīts, raksturots u. tml., izmantojot verbālus, neverbālus, fiziskus, grafiskus u. c. līdzekļus. Attēlojums ir būtisks saziņā, radošajās izpausmēs, ar tā palīdzību tiek iegūta un nodota informācija, demonstrēts sniegums, uzkrāta pieredze, raisītas emocijas. Attēlojuma prasme mutvārdos kā naratīvs ir nozīmīga mācību jomās, kas saistītas ar tekstu un informācijas izklāstu, savukārt attēlojums ar tehniskajiem vai mākslas līdzekļiem palīdz labāk atklāt praktiski uztveramus fenomenus vai emocionālu pārdzīvojumu izpausmes.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENreproduction
LVattēlošana
RUизображение
DEDarstellung
FRreprésentation
Definīcija:Atspoguļošana, atveide, pastāstot, aprakstot, imitējot un tādējādi izveidojot priekšstatu vai tēlu indivīda uztverē. Attēlošana notiek arī ar mākslas līdzekļiem, piemēram, cilvēku atšķirīgo savstarpējo attiecību attēlošana pantomīmā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca