Definīcija:A hierarchical, distributed database that contains mappings of DNS domain names to various types of data, such as IP addresses. DNS enables the location of computers and services by user-friendly names, and it also enables the discovery of other information stored in the database.
Definīcija:The Internet utility that implements the Domain Name System. DNS servers, also called name servers, maintain databases containing the addresses and are accessed transparently to the user.
Definīcija:Dezoksiribonukleotīdu polimērs. Visizplatītākā ģenētiskās informācijas glabāšanas forma. Eikariotiem pēc dažādo nukleotīdu secības atkārtošanās ir šādas DNS frakcijas: a) satelītiskā frakcija (l–5 % visa genoma DNS). To veido visbiežāk atkārtotās nukleotīdu secības. Satelītiskā frakcija atrodas hromosomu heterohromatīna rajonos, no tās nenotiek transkripcija; b) pārejas jeb kinētiskā frakcija (5–10 līdz 60–70 % visa genoma DNS) ar mazāku atkārtojumu skaitu. Tajā ietilpst blokos apvienoti gēni, kā arī genomā izklaidus izvietoti atkārtojumi. Šās frakcijas DNS kodē gk. tRNS, dažu tipu rRNS un histonu sintēzi; c) unikālās secības frakcija. Sastopama katrā genomā tikai vienā vai nedaudz atkārtojumos. Šo frakciju veido gēni, kas nosaka atsevišķas organisma pazīmes.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
36 Zinātne
ENDomain Name System server; DNS server; domain name server
LVdomēnu nosaukumu sistēmas serveris; DNS serveris; domēnu vārdu sistēmas serveris
DEDNS-Server; Domain Name Server; Domain-Name-Server; DNS; Domain-Namen-Server; Nameserver