Definīcija:A method of protecting the rights of an originator of a creative work, such as a text, a piece of music, a painting, or a computer program, through law.
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
32 Izglītība un sakari
ENcopyright; author's rights
LVautortiesības
RUавторское право
DEUrheberrecht; Copyright
Definīcija:Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright Convention, UCC) 1952.g. noteikts autora tiesiskais stāvoklis - sevišķas tiesības publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u.tml. darbu. Tiek aizstāvētas tikai to autoru tiesības, kuru publikācijās iespiesta autortiesību zīme (c).
Bibliotēku fondi un katalogi. Terminoloģiska vārdnīca — R., LNB, 1993
Definīcija:Juridisku normu kopums, kas nosaka zinātnes, literatūras, mākslas darba autora un/vai pasūtītāja tiesiskās attiecības un tiesības uz radīto darbu. Autortiesības aizstāv un regulē Autortiesību likums.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca