Definīcija:1. Ražošanas, pārdošanas, izveduma un ieveduma samazināšana līdz noteiktam apjomam, ko veic monopoli, lai palielinātu preču un pakalpojumu cenas, tādējādi gūstot sev lielāku peļņu. 2. Valsts un centrālās bankas kredītu maksimālā lieluma noteikšana, lai kavētu kapitālieguldījumus tautsaimniecībā un panāktu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Apgrūtinājums, kas rodas no reālu vai iedomātu robežu eksistēšanas. Ierobežojums var pastāvēt kā norma, noteikums, likums, kas pasargā no bīstamības, pārgalvības, apdraudējuma cilvēkam, sabiedrībai, videi, piemēram, smēķēšanas ierobežojumi. Ierobežojums var pastāvēt arī kā reglamenta sastāvdaļa – kārtības, noteikumu nosacījums, kas zināms visiem pasākuma dalībniekiem, piemēram, uzstāšanās laika ierobežojums. Ar terminu ierobežojums apzīmē arī sašaurinātu galējo iespēju, piemēram, spēju ierobežojums, izvēles ierobežojums.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca